Smalcinātāju izdevīgums skaitļos!

Pārtikas atkritumu smalcinātāju lietderīgums ir pamatots un izpētīts!
partikas atkritumu smalcinatajs erti izdevigi tiri nav smakas mazak atkritumi

1. Atkritumu apjoms samazinās līdz pat 30%

Saskaņā ar Europe Environment Agency (EEA) datiem organiskie atkritumi veido apmēram trešdaļu no sadzīves atkritumiem (EEA Report, 2020).
Smalcinātājs ļauj šo daļu aizvadīt kanalizācijā, samazinot izvesto atkritumu apjomu līdz 30%.

2. Zems ūdens un elektroenerģijas patēriņš

Pētījumā Life Cycle of Food Waste Disposers, Journal of Environmental Engineering, 2011 secināts, ka smalcinātāja darbība patērē:

  • apmēram 1% no mājsaimniecības ūdens patēriņa,
  • un mēnesī ap 3–4 kWh elektroenerģijas – tas ir līdzīgi kā deg vienai LED spuldzei.

Tātad – izmaksas ir niecīgas, salīdzinot ar regulāru atkritumu izvešanu.

3. Samazina saskari ar baktērijām un smaku

American Journal of Public Health (2009) publicēja pētījumu, kur norādīts, ka pārtikas atkritumu ātra novākšana no virtuves būtiski samazina baktēriju perēkļus un kaitēkļu risku.
Smalcinātājs nozīmē – nekādas atvērtas miskastes ar ēdiena pārpalikumiem.

4. Videi draudzīgāk nekā poligons

Pētījumi rāda, ka pārtikas atkritumus noglabājot poligonā, rodas metāna gāze – spēcīgs siltumnīcefekta gāzes avots (EPA, 2018).
Kad atkritumi nonāk notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, tos bieži pārvērš biogāzē vai kompostā, kas ir daudz ilgtspējīgāk.

Secinājums
Pārtikas smalcinātājs nav tikai ērtība, bet arī videi draudzīgs un ekonomisks risinājums.

  • Mazāk atkritumu maisos (–30%),
  • Ļoti zems ūdens un elektrības patēriņš,
  • Tīrāka un higiēniskāka virtuve,
  • Mazāks slogs poligoniem.

Atsauces:

  • European Environment Agency, “Bio-waste in Europe” (EEA Report 4/2020)
  • Water Research Foundation, “Life Cycle of Food Waste Disposers” (2011)
  • American Journal of Public Health, “Food Waste and Household Hygiene” (2009)
  • U.S. Environmental Protection Agency (EPA), “Food Waste and Methane Emissions” (2018)